2004. gadā šis arhīvs tika pārvests uz Latviju un nonāca Latvijas Kara muzeja rīcībā. Arhīvs ietver ziņas par vairāk nekā 75 000 Latviešu SS brīvprātīgo leģionā mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem, vairāk nekā 15 000 kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem, kā arī vairāk nekā 11 500 latviešu karavīriem, kas pēc kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē. Arhīvā laika gaitā uzkrāti arī tajā ienākušie pieprasījumi, atbildes, sarakste ar citām atmiņu institūcijām, alfabētiskie rādītāji, karaspēka vienību pavēles u. c. Tas viss palīdz Kara muzejam pildīt vienu no savām misijām – veicināt sabiedrības izglītošanu, palīdzot tās locekļiem labāk izprast savas dzimtas vēsturi, un līdz ar to, arī visas Latvijas un tautas vēsturi. Kopš DV Latviešu leģiona arhīva nonākšanas Latvijā, Kara muzejs katru gadu palīdz vairākiem simtiem dzimtas pētnieku un profesionālu vēsturnieku Latvijā un citur pasaulē.
Laikam ejot, minētie karavīru saraksti un rādītāji ir digitalizēti, dodot iespēju ne vien sniegt atbildes ātrāk, bet arī nonākt pie jauniem secinājumiem par latviešu karavīru dienestu vācu militārajās vienībās. Viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem darbiem bija Zedelgemas nometnē ieslodzīto latviešu karavīru saraksta digitalizācija, kuru 2016.-2018. gadā veica muzeja brīvprātīgais Kaspars Vītols. Oriģinālie saraksti apkopoti trīs neliela izmēra grāmatiņās, kurās uzskaitīti latviešu karavīri nometnes trīs nodalījumos.