Ludvigs Ādlers dzimis Jaungulbenes pagastā, 1895. gada 19. augustā.
Pirmā pasaules kara sākumā viņš brīvprātīgi piesakās militāram dienestam, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Pēc kara skolas beigšanas 1916. gadā viņam tiek dotas tiesības pievienoties latviešu strēlnieku pulkiem, un viņš ņem aktīvu dalību vēsturiskajās kaujās.
Ar Lāčplēša kara ordeni viņš apbalvots par varonību 1917. g. 12. janvāra kaujās pie Ložmetēju kalna. Ādlers stājās kritušā rotas komandiera vietā, pats, smagi ievainots, turpināja kauju, līdz atsita pretinieku. Pēc tam bezsamaņas stāvoklī tika evakuēts. Ievainojuma dēļ zaudēja kreiso roku. Tiek atbrīvots no dienesta un atgriežas tēva mājās. Ordenis piešķirts 1925. gadā.
Apbalvots arī ar Vladimira ordeņa IV šķiru.
1919. gadā L. Adlers brīvprātīgi iestājas Latvijas nacionālajā armijā un ir iecirkņa komandants Gaujienā un Smiltenē un pēc tam robežapsardzības dienestā kā rotas komandieris līdz 1922. gadam.
Pēc Otra pasaules kara līdz ar citiem bēgļiem Ludvigs ar laulāto Rozāliju Ādleri nonāk Anglijas krastos, kur drīz vien iesaistās latviešu trimdinieku sabiedriskajā dzīvē, kļūstot par Daugavas vanagu fonda biedru. Kad DVF nopērk savu īpašumu Londonā, 1950. gada decembrī, Ludvigu Ādleru lūdz uzņemties nama pārvaldnieka pienākumus, jo viņa izglītība — Latvijas universitātes taut saimniecības fakultātes absolvents, kā arī prakse kā revidentam Latvijas nodokļu inspekcijā ir liels atbalsts tieši praktisko saimniecisko jautājumu kārtošanā jaunā īpašuma pirmajos pārvaldīšanas gados.
Ludvigs Ādlers, pirmais Londonas DVF nama saimnieks, miris Londonā, 1965. gada 12. decembrī, apglabāts Brukvudas kapos.
Londonas DVF namā ir strādājuši un mītuši vairāki interesanti cilvēki. Lāčplēša dienā pieminēsim Ludvigu un arī visus tos, kas, kā viņš, piedzīvojuši karu un trimdu, bet nekad nav aizmirsuši cīņu par brīvu, neatkarīgu Latviju. Esam viņam parādā!
Aivars Sinka
DVF priekšsēdis
(Raksts daļēji ņemts no A Abakuka raksta Londonas Avīzē, 1965. gada 17. decembrī).