Ziņas
Virtuālā izstāde ''Latvieši Lielbritānijā''
/15.10.2020/
Virtuālā izstāde Latvieši Lielbritānijā ir sagatavota plašam interesentu lokam, lai sniegtu ieskatu vēstures norisēs, ikdienas dzīvē, politiskajās un sabiedriskajās aktivitātēs, kultūrā un rakstniecībā. Interesenti var iepazīties ar dokumentiem, fotogrāfijām, kinohroniku un audio fragmentiem par latviešu dzīvi Lielbritānijā. Vecākais dokuments šajā izstādē ir Hercoga Jēkaba 1657. gada tirdzniecības un kuģniecības līgums ar lordu protektoru Oliveru Kromvelu.
http://www.itl.rtu.lv/latviesi_uk/
Liecības par sakariem starp Latviju un Lielbritāniju atrodamas archīvos jau kopš 17. gadsimta – Anglijas karalis Džeimss I (James I) bija Hercogs Jēkaba krusttēvs. 19. gadsimtā Latvijā darbojās britu uzņēmēji un tirgotāji. Džordžs Armitsteds (George Armitstead), britu izcelsmes inženieris un uzņēmējs 19. un 20. gadsimta mijā 12 gadus bija veiksmīgs Rīgas mērs. Savukārt latviešu jūrnieki regulāri uzturējās Lielbritānijas ostas pilsētās. Zigfrīds Anna Meierovics 1918. gadā no viesnīcas Londonā rakstīja vēstules valdību vadītājiem, lūdzot, lai viņi atzīst Latvijas neatkarību, kas arī notika.
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Arturs Džeimss Balfūrs (Balfour) jau 1918. gada 11. novembrī rakstīja Meierovicam notu par Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes kā de facto neatkarīgas struktūras atzīšanu. No 1933. gada jūlija Apvienotajā Karalistē ģenerālkonsuls un sūtnis bija Kārlis Zariņš. Pirms Otrā pasaules kara Anglijā dzīvoja, studēja un darbojās vairāki simti latviešu, kas jau 1941. gada nogalē nodibināja Latvju biedrību Lielbritānijā un 1942. gadā sūtniecības paspārnē sāka izdot “Londonas Avīzi”. Pēc kara beigām Anglijā ieradās ap 16 000 latviešu bēgļu. Ar to sākās 46 gadus garais trimdas laiks.
Turpinājums šeit: http://www.archiv.org.lv/latviesi_lielbritanija/?fbclid=IwAR1w3FAhmyhyvOHWifr0nYUDAZ7sRd4MSfYJYR6Vh_3O0DZsQKD04TedaCc
Seko mums Facebook
