“Katrs vārds, raksts, fotogrāfija ir mūsu ieroči. Lietosim tos!”
Mūžībā aizgājusi Daugavas Vanagu Fonda biedre un sabiedriskā darbiniece
Ruta Parrisa.
Parrisa, dzimusi Bogdanova, piedzima 1926. gada 2. septembrī. Viņas tēvs bija dzirnavnieks un ģimenē auga vēl divi brāļi.
Precējusies Anglijā ar Kenneth Parris, Rutai bija divi dēli -- Dominic Parris un James Parris.
Rutas tēvam piederēja īpašums Matīsos, kur viņš uzcēla dzirnavas. Kad Ruta 1990s gados atguva zemi, kur reiz bija dzirnavas, viņa to ziedoja skolai. Matīsa pamatskolas bērniem tagad tur uzceltas šūpoles, tiek rīkotas Lieldienas, kādreiz Jāņi. Šo laukumu tagad sauc Dzirnaviņas.
1940s gados, Ruta bija spiesta doties darba dienestā uz Vāciju, ceļš, kas bija jāiet tūkstošiem jaunu cilvēku no Latvijas. Vācijā, kaŗa apstākļos, Ruta strādāja munīcijas fabrikā.
Kaŗa beigās, visa ģimene, kā bēgļi, nonāca Vācijā. Turpat, Grēvenes bēgļu nometnē, Ruta beidza pārtrauktās skolas gaitas Grēvenes nometnes skolā. Starp skolotājiem nometnē bija rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, kurš pasniedza mākslas vēsturi.
Sākot laulāto dzīvi Anglijā, Ruta arī iesaistījās latviešu trimdas sabiedriskajā dzīvē. 1949. gadā izveidojās Anglijas Latviešu mākslinieku un daiļamatniecības kopas grupas, arī Lesterē, kur Ruta iesaistījās. Viņa aktīvi darbojās Lesteras latviešu draudzē un latviešu skoliņā. Bija Daugavas Vanagu Fonda (DVF) Lesteres nodaļas valdē un vanadžu kopas vadītāja.
Parrisa vislabāk pazīstama ar savu darbu DVF valdē, kā DVF valdes ilggadīga un izcila informācijas nozares darbiniece.
Sākot ar 1980. gada maiju, Ruta ar lieliem panākumiem vada DVF ārējās informācijas nozari. Sākot ar 1980. gadu, viņa regulāri rīkoja gadskārtējo informācijas darbinieku sanāksmi. Informācijas darbinieku sanāksmē 1980. gada 25. maijā Ruta uzrunāja dalībniekus ar vārdiem: “Katrs vārds, raksts, fotogrāfija ir mūsu ieroči. Lietosim tos!”.
Ruta Parisa lasīja referātus angļu sabiedrībā par Latviju, mūsu tradicijām un komunisma briesmām Latvijā. Viņas sarakste ar Parlamenta locekļiem, politiskām organizācijām un laikrakstiem bija neizmērojama un guva panākumus. Darbs atalgojās ar to, ka “mūsu Latvijas vārds vairs nav svešs, bet par to raksta arī presē”.
Vaļas prieks Rutai bija uzlabot savu uzstāšanos publikai, ko viņa veicināja piedaloties Lesteras Dāmu runas mākslas klubā (Leicester Ladies Speakers Club). 1982. g. janvārī Parrisa ieguva pirmo vietu sieviešu runātāju biedrībā Lesterē ,kas deva iespēju piedalīties publisko runātāju sacensībās Vidusanglijas klubu mērogā.
Ruta referēja par latviešu rakstniekiem daudzās literārās pēcpusdienās latviešu īpašumā Straumēnos un bija Latviešu preses biedrības Anglijas kopas dalībniece.
2005. g. oktobrī Parrisa, par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. No Daugavas Vanagu Centrālās valdes saņēmusi atzinības rakstu un apbalvota ar DV nozīmi zeltā 1985. gadā.
|
|
Seko mums Facebook
